Elŝuti PDF-on
Reiri al la rakontolisto

ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་དང་སྐྲ་ཉག་མ་གསུམ། Nozibele kaj la tri haroj

Verkita de Tessa Welch

Ilustrita de Wiehan de Jager

Tradukita de འདབ་དྲུག Dabtruk, པཱཊ་རིག་ཌཱོཌ། Patrick Dowd, ཆུ་ཚང་བསོད་ནམས་རིན་ཆེན། Chusang Sonam Rinchen

Laŭtlegita de པད་མ་ཆོས་སྒྲོན། Pema Choedon

Lingvo tibeta

Nivelo 3-a nivelo

Laŭtlegi la tutan rakonton

Legrapideco

Aŭtomate ludi la rakonton


གནའ་སྔ་མོ་བུ་མོ་གྲོགས་མོ་གསུམ་མེ་ཤིང་འཐུ་རུ་ཕྱིན་པ་རེད།

Antaŭ longa tempo tri knabinoj eliris por kolekti brullignon.


ཉིན་དེར་ཚ་བ་ཆེན་པོ་ཡོད་སྟབས་ཁོང་ཚོ་གཤམ་གྱི་གཙང་བོའི་ནང་དུ་ཆུ་རྐྱལ་དུ་ཕྱིན་པ་རེད། ཁོང་ཚོ་རྩེད་མོ་རྩེས་བཞིན་དང་། ཆུ་གཏོར་བཞིན། ཆུ་རྐྱལ་ནས་བསྡད་པ་རེད།

Varmegis, do ili iris malsupren al la rivero por naĝi. Ili ludis kaj ŝprucis kaj naĝis en la akvo.


མཐའ་མ་དེར་ཁོང་ཚོས་འཕྱི་བོ་ཆགས་ཚར་པ་གཞི་ནས་ཤེས་པ་དང་། བྲེལ་འཚུབ་ངང་ཕྱིར་གྲོང་གསེབ་ལ་ལོག་ཕྱིན་པ་རེད།

Subite ili ekkonsciis ke estas jam malfrue. Ili rapidis hejmen al la vilaĝo.


ཁོང་ཚོ་ཁྱིམ་གྱི་ཉེ་འགྲམ་དུ་བསླེབས་སྐབས་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས་རང་གི་སྐེ་ལ་ལག་པ་འཆང་ཙམ་བྱས་པ་དང་། མོ་རང་གི་མགུལ་རྒྱན་ཆུ་རྐྱལ་ས་ནས་ལྷག་པ་ཤེས་པ་རེད། “སྐུ་མཁྱེན། ངའི་རོགས་པར་འགྲོ་རོགས།” མོས་རང་གི་གྲོགས་མོ་གཉིས་ལ་དེ་ལྟར་ཞུ་བ་འཐེན་པ་རེད། ཡིན་ནའང་། གྲོགས་མོ་གཉིས་ཀྱིས་ད་ནི་འཕྱི་དྲག་པ་རེད་ཅེས་བཤད་དེ་མ་ཕྱིན་པ་རེད།

Kiam ili preskaŭ alvenis hejmen, Nozibele metis sian manon sur la kolon. Ŝia kolĉeno estis forgesita! “Mi petas, revenu kun mi!” ŝi petis siajn amikojn. Sed ŝiaj amikoj diris ke estis jam tro malfrue.


བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་མོ་རང་གཅིག་པོ་ཕྱིར་གཙང་བོའི་ཁར་ཕྱིན་ཏེ། མགུལ་རྒྱན་བརྙེད་ནས་ཕྱིར་མགྱོགས་པོར་ཡོང་བ་རེད། ཡིན་ནའང་སྐབས་དེར་ནག་ཁུང་ནང་ནས་མོས་ལམ་ཁ་བརླག་པ་རེད།

Do Nozibele reiris sola al la rivero. Ŝi trovis la kolĉenon kaj rapidis hejmen. Sed ŝi perdiĝis en la mallumo.


མོས་ཐག་རིང་གི་ཁང་ཆུང་ཞིག་གི་ནང་ནས་གློག་སྒྲོན་གྱི་འོད་ཅིག་མཐོང་བ་དང་། མགྱོགས་པོར་ཁང་ཆུང་དེའི་ཕྱོགས་སུ་ཕྱིན་ཏེ་སྒོ་བརྡུང་བ་རེད།

Malproksime ŝi vidis lumon el kabano. Ŝi rapidis al ĝi kaj frapis je la pordo.


བསམ་ཡུལ་ལས་འདས་པ་ཞིག་ལ། ཁྱི་ཞིག་གིས་སྒོ་ཕྱེ་སྟེ། “ཁྱོད་ལ་ག་རེ་དགོས་”ཞེས་དྲིས་པ་རེད། བུ་མོས་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས། “ངས་ཡུལ་ལ་འགྲོ་སའི་ལམ་ཁ་བརླག་སོང་། ང་ཉལ་ས་ཞིག་དགོས་ཀྱི་འདུག་ཅེས་བཤད་པ་རེད།” ཁྱི་དེས་ཕྱིར། “ནང་ལ་ཤོག དེ་མིན་ཚེ་ངས་སོ་རྒྱག་གི་ཡིན་”ཅེས་བཤད་པ་རེད། དེ་ལྟར་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཁང་ཆུང་དེའི་ནང་དུ་འཛུལ་བ་རེད།

Surprize al ŝi, hundo malfermis la pordon kaj diris, “Kion vi volas?” “Mi perdiĝas kaj bezonas lokon por dormi,” diris Nozibele. “Eniru, alie mi mordos vin!” diris la hundo. Do Nozibele eniris.


དེ་ནས་ཁྱི་དེས། “ང་ལ་ཁ་ལག་བཟོ་རོགས།” ཞེས་བཤད་པ་རེད། བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས། “ངས་ཁྱི་ཞིག་ལ་ཁ་ལག་བཟོ་མྱོང་མེད།” ཅེས་བཤད། “ཁ་ལག་བཟོས། དེ་མིན་ཚེ་ངས་སོ་རྒྱག་གི་ཡིན།” ཅེས་ཁྱི་དེས་བཤད་པ་རེད། དེ་ལྟར་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས་ཁྱི་དེ་ལ་ཁ་ལག་བཟོས་པ་རེད།

Tiam la hundo diris, “Kuiru por mi!” “Sed mi neniam kuiris por hundo antaŭe,” ŝi respondis. “Kuiru, alie mi mordos vin!” diris la hundo. Do Nozibele kuiris iom da manĝaĵo por la hundo.


དེ་རྗེས་ཁྱི་དེ་ཡིས། “ང་ལ་ཉལ་ས་བཟོ་རོགས།” ཞེས་བཤད་པ་རེད། བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས། “ངས་ཁྱི་ཞིག་ལ་ཉལ་ས་བཟོ་མྱོང་མེད།” ཅེས་བཤད་པ་རེད། ཁྱི་དེས། “ཉལ་ས་བཟོས། དེ་མ་གཏོགས་ངས་སོ་རྒྱག་གི་ཡིན།” ཅེས་བཤད་པ་རེད། དེ་ལྟར་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས་ཁྱི་དེ་ལ་ཉལ་ས་བཟོས་པ་རེད།

Tiam la hundo diris, “Ordigu la liton por mi!” Nozibele respondis, “Mi neniam ordigis liton por hundo.” “Ordigu la liton, alie mi mordos vin!” diris la hundo. Do Nozibele ordigis la liton.


དེ་ནས་བཟུང་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས་ཉིན་རྟག་པར་ཁྱི་དེ་ལ་ཁ་ལག་བཟོས། ཁྱིམ་ལ་གད་བརྡར་བྱས། དུག་ལོག་བཀྲུ་བ་སོགས་བྱས་པ་རེད། ཉི་མ་གཅིག་ལ་ཁྱི་དེས། “ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ། དེ་རིང་ང་གྲོགས་པོ་འགའ་ལ་ཐུག་འཕྲད་དུ་འགྲོ་དགོས་ཀྱི་ཡོད། ང་ཕྱིར་མ་སླེབས་སྔོན་དུ་ཁྱིམ་ལ་གད་བརྡར་བྱས། ཁ་ལག་བཟོས། ངའི་ཅ་ལག་ཚང་མ་བཀྲུས་ནས་ཞོག” ཅེས་བཤད་པ་རེད།

Ĉiutage ŝi devis kuiri kaj balai kaj lavi por la hundo. Tiam, iun tagon, la hundo diris, “Nozibele, hodiaŭ mi devas viziti iujn amikojn. Balau la domon, kuiru la manĝaĵon kaj lavu miajn vestaĵojn antaŭ ol mi revenos.”


ཁྱི་དེ་ཕྱི་ལ་ཕྱིན་མ་ཐག་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས་རང་གི་སྐྲ་ཉག་མ་གསུམ་བཏོགས་ཏེ། སྐྲ་རྐང་གཅིག་ཉལ་ཁྲིའི་འོག་དང་། སྐྲ་རྐང་གཅིག་སྒོ་ཡི་རྒྱབ། སྐྲ་རྐང་གཅིག་ར་སྐོར་ནང་དུ་བཞག་རྗེས་མགྱོགས་པོར་ཕྱིར་རང་གི་ཁྱིམ་དུ་བྲོས་ཕྱིན་པ་རེད།

Tuj kiam la hundo foriris, Nozibele prenis tri harojn de sia kapo. Ŝi metis unu haron sub la liton, unu malantaŭ la pordon kaj unu en la ĉirkaŭbarejon. Tiam ŝi kuris hejmen laŭeble plej rapide.


ཁྱི་དེ་ཕྱིར་ནང་ལ་འབྱོར་མ་ཐག་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་བཙལ་བ་རེད། “ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ། ཁྱོད་གང་ན་ཡོད།” ཁྱི་དེས་སྐད་བརྒྱབ་ནས་བོས་པ་རེད། “ང་འདི་ན་ཡོད། ཉལ་ཁྲིའི་འོག་ན།” ཅེས་སྐྲ་རྐང་དང་པོས་བཤད་པ་རེད། “ང་འདི་ན་ཡོད། སྒོ་ཡི་རྒྱབ་ན།” ཅེས་སྐྲ་རྐང་གཉིས་པས་སྐད་བརྒྱབ་པ་རེད། “ང་འདི་ན་ཡོད། ར་སྐོར་ནང་ན།” ཅེས་སྐྲ་རྐང་གསུམ་པས་བཤད་པ་རེད།

Kiam la hundo revenis, li serĉis Nozibele. “Nozibele, kie vi estas?” li kriis. “Mi estas ĉi tie, sub la lito,” diris la unua haro. “Mi estas ĉi tie, malantaŭ la pordo,” diris la dua haro. “Mi estas ĉi tie, en la ĉirkaŭbarejo,” diris la tria haro.


དེ་ནས་ཁྱི་དེས་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡིས་ཁོ་ལ་མགོ་སྐོར་བཏང་བ་ཤེས་ཏེ། གང་མགྱོགས་ཅི་མགྱོགས་ཀྱིས་རྒྱུག་པ་རེད། བུ་མོའི་གྲོང་གསེབ་བར་དུ་མཚམས་མ་བཞག་པར་རྒྱུག་པ་རེད། ཁོ་རང་གྲོང་གསེབ་དེར་འབྱོར་དུས་བུ་མོ་ནོ་རྫི་བྷེ་ལེ་ཡི་སྤུན་མཆེད་རྣམས་ཀྱིས་རྒྱུག་པ་རིང་པོ་རེ་བཟུང་སྟེ་སྒུག་བསྡད་ཡོད་པ་རེད། ཁྱི་དེས་བུ་མོའི་སྤུན་མཆེད་དེ་དག་མཐོང་མ་ཐག་ཁ་ཕྱིར་འཁོར་ཏེ་བྲོས་ཕྱིན་པ་རེད། དུས་དེ་ནས་བཟུང་ཁོ་ཕྱིར་གྲོང་གསེབ་དེར་ཡོང་མ་ཐུབ་པ་རེད།

Tiam ekkonsciis la hundo ke Nozibele trompis lin. Do li kuris kaj kuris la tutan vojon al la vilaĝo. Sed la fratoj de Nozibele atendis tie kun grandaj bastonoj. La hundo turnis sin kaj forkuris, kaj poste ĝi ne revidiĝis.


Verkita de: Tessa Welch
Ilustrita de: Wiehan de Jager
Tradukita de: འདབ་དྲུག Dabtruk, པཱཊ་རིག་ཌཱོཌ། Patrick Dowd, ཆུ་ཚང་བསོད་ནམས་རིན་ཆེན། Chusang Sonam Rinchen
Laŭtlegita de: པད་མ་ཆོས་སྒྲོན། Pema Choedon
Lingvo: tibeta
Nivelo: 3-a nivelo
Fonto: Nozibele and the three hairs el la Afrika Rakontolibro
Krea Komunaĵo Permesilo
Ĉi tiu verko estas disponebla laŭ la permesilo Krea Komunaĵo Atribuite 3.0 Tutmonda.
Opcioj
Reiri al la rakontolisto Elŝuti PDF-on